Tu padomā par visu

Un teici, lūdzu man,

Lai laimēm nebūt īsām –

Finālam inj un janj.

Mēs kopa bija ilgi,

Kad saule, lietus līt,

Bet dzīve iet tā stingri –

Jau rudens lapas krīt;

Mēs divatā nebūsim,

Nē šogad, nē pēc tam ...

Un mierīgi tā klusam

Viens otru satīkam.